Aizsardzība un slēpnis

Obligātā skatāmviela katram zemessargam. Lielisks instruktors. Rekomendēju skatīties pauzējot un visu pierakstīt, lai informācija pilnvērtīgi iekopējas smadzenēs.

Par aizsardzības pozīcijām

Par slēpņiem

Ieskats optikās

Šis būs lasāmgabals.

Šobrīd ir 2016.sept. Zemessargiem ir vai un AK4 un retajam G36 ar Aimpoint reddot tēmekli. Kāds interesējas par airsoft, pie mums ir populāri G36 pakaļdarinājumi. Kāds cits, iespējams domā par medību ieroci ar taktisku pielietojumu krīzes gadījumā.

Lai arī parastie metāla tēmekļi ir teju nesalaužami, nepievieno ierocim papildus svaru un mākot tos lietot var sašaut gana precīzi līdz pat 300m, tie ir lēni. Paiet laiks, kamēr savelk mērķi, graudu un tēmekli. CQB situācijā vēl varētu šaut no gurniņa un figūrā +/- trāpīt, bet 50-100m un vairāk jau būs jāpietēmē. Un te nu priekšrocības sniedz optika. Īpaši jau sarkanā punkta tēmekļi, kurus rakstā saukšu par reddot.

Tēmeklis ir interfeiss, caur kuru notiek darbs ar ieroci. Optikās viss ir ļoti precīzs, izturīgs un augstas kvalitātes. Sīkas neprecizitātes distancē pareizinās uz būtisku nobīdi, tapēc arī optikas stiprinājumi ir jāpērk kvalitatīvi un arī tie nav lēti. Lēcu un konstrukcijas kvalitāte būs noteicošā vai optikas cenai un performancei.

Red-dot

Tie, kuriem interesē airsoft, noteikti ka interesēs reddot. Tuvās distances līdz 100m ir airsoft spēle. Uzmetot aci airsoft weblapās biju pārsteigts: tirgo arī reddot tēmekļus cenās, pa kādām var nopirkt jau “īstu mantu”. Ja airsoft G36 maksā ap 200eur, tad arī temekli var uzlikt pa tādu pašu cenu.

Airsoftam var lietot loka un arbaleta reddot tēmekļus, kuriem ir nevis viens, bet trīs punkti, kas ļaus precīzāk tēmēt dažādās distancēs, jo bumbiņa lido lēni un tai ir izteikta trajektorijas arka.

Arī šaujot 5.56×45 jāņem vērā lodes trajektorija un 200-300m jākompensē tās kritums, it īpaši ja ierocis ir piešauts uz 25m, kā tas parasti armijā arī notiek.

Turpinājumā apskatīsim dažādus optikas variantus.

bushnell trs25 3moa
Bushnell TRS25 100$

Lēts, bet darbosies. Šādu varētu likt virsū gan airsoft, gan medību ierocim. Karam varētu pietrūkt izturības, bet civilajai lietošanai derēs.

Holosun HS403 s-l500
Holosun HS403 180-220$
Kvalitāte pa adekvātu cenu. Pats “aiziet gulēt” un ieslēdzas pie kustības. Dārgākie modeļi lādējas no saules un spēj pārslēgt dažādus punkta zīmējumus.

valdata reddo micro2
IOR Valdada 200$

Valdada nāk no Rumānijas, ražo pasaules top kvalitātes nesalaužamas optikas. Viņu arsenālā ir šāds reddot. Cena relatīvi zema.

micro T
Aimpoint Micro T 650$
Top kvalitātes reddot, bet daudz par dārgu. Super maziņš un viegls. Bagātie mazos reddotus liek uz sānu picatinny sliedes kā sekundāro tēmekli, ja uz ieroča jau ir primārā optika ar palielinājumu.

CompM3_ML3_12225_Rubber_Cover_Black_Flip-ups_1_RF
Aimpoint Comp M3 600$
Standarta kompektācijā ar NBS G36. Bonuss: ētri uzgriezt spožumu, nav jāspiež pogas, var strādāt ar cimdiem. Šim modelim lēcas ir dziļi un no tām ir bezcers ziemā iztīrīt sniegu. Rezultātā optika aizsalst ar leduspuķēm un sniega-ledus kristāliem, neko nevar redzēt un punkts izplūst.

Mums pieejamā M3 modeļa 2MOA punkts man personīgi ne visai, tas spīd kā ir “zvaigznīte”, nevis ir apaļš un konkrēts. Manuprāt vajadzēja būt labāk par šādu cenu.

Screen Shot 2016-09-02 at 12.38.58
Eotech XPS2 550$

Savādāks risinājums, plašāks skats, dažāda punktu izvēle. Pats neesmu testējis, bet ir cerība, ka ziemā vieglāk lietojams, jo stikliņi nav dziļi.


CQB/DMR tēmekļi

Tuvās-vidējās distances optika ar maināmu palielinājumu dod iespēju strādāt gan tuvās distancēs, gan dot precīzu uguni virs 300m līdz 500-800m, atkarībā no tā vai šaujam 5.56×45 vai 7.62×51. Šīm optikām ir raksturīga 25-35mm truba un palielinājums sākot ar 1-1.5x līdz 4x, 6x, 8x vai pat 10x. Šie tēmekļi sevī apvieno reddot un precīzās šaušanas optikas funkcionalitāti.

CQB = Close Quarters Battle. DMR = Designated Marksman Rifle. Designated Marksman nav snaiperis: DM strādā nodaļas sastāvā un tipiski lieto pusautomātisku 7.62×51 triecienšauteni ar optiku.

CQB/DMR tēmekļiem bieži vien ir BDC (Bullet Drop Compensator) tīkliņi, kas tiek kalibrēti kādai konkrētai patronai. Tapēc jāseko līdzi, ja šaujam 7.62, lai nenopērkam tīkliņu kurā atzīmes atbilst 5.56mm lodes trajektorijai. Dažādas lodes ir dažāda svara, arī viena kalibra patronas šaus ar mazliet atšķirīgām trajektorijām, bet BDC tīkliņš vismaz +/- ļaus saprast, kur jātēmē.

Jāpiezīmē, ka BDC tīkliņi, lai arī tajos atzīmēta kompensācija līdz 800-1000m, distancēs virs 500m nav praktiski. Mērķis šādā attālumā ir ļoti sīks un aptuvenais pacēlums nedod efektīvu precizitāti. Dažos tīkliņos gadās atzīmēta kompensācija kustīgiem mērķiem, kas manuprāt ir labākā BDC fīča.

nikon 223 15x45
1,5-4,5×20 Nikon (P223) 175$

Lētākais risinājums šajā grupā. 20mm lēca. Karam nederēs, nepērkam. Domāts 5.56 līdz 600m. Principā civilā sektora rotaļlieta hobija šaušanai.

swfa1-6x
1-6×24 SWFA HD 1000$
Palielinājums līdz 6x. HD lēcas, First Focal Plane (FFP) konstrukcija, MIL-dot tīkliņš. Sākums labs. Svars: 635g, vēl pieskaitam apmēram 150g stiprinājumiem. Grozies kā gribi 0.7kg klāt.

Šādas uzbūves optiskos tēmekļu svara salīdzinājums: Nightforce 1-4×24 = 480g, S&B 1-4×24 PMII = 570g, Trijicon AccuPoint 1-6×24 = 545g. Tātad dārgais gals spēj svaru samazināt pa 100g.

SWFA 1-6x modeli var likt gan uz 5.56, gan 7.62, jo tīkliņš ir MIL, tātad universāls. Plusi: 6x palielinājums, lielais aplis priekš CQB. Mīnusi: lielais svars, starp 1x un 6x zoom lielais aplis šķiet lieks, redzeslauks (field of view) citām optikām esot maķenīt labāks.

SWFA ir arī 1-4x versija pa 400$, ar standarta kvalitātes lēcām, MIL tīkliņu, 400g svarā. 4x ir pilnīgi pietiekams palielinājums, lai strādātu līdz 500, 600m. Cilvēka figūru varēs redzēt arī tālak, vienīgi 5.56 lode šajās distancēs ir grūti kontrolējama sānvējā.

swf1-4xreticleTe mēs redzam kā darbojas SWFA 1-4x BDC tīkliņš: varam izmērīt zaļā cilvēciņa augumu/plaumu un attiecīgi noteikt naidnieka distanci. BDC ir tikai izgaismotais rombs: ja optiku piešauj uz 100m, un mērķē ar romba augšmalu, tad 300m mērķe ar romba apakšmalu. Ņemam vērā, ka atšķirībā no augstākminētā modeļa, SWFA 1-4x ir Second Focal Plane (SFP) optika – mainot zoom, tīkliņš nemainās un tas nozīmē, ka mēriedaļas patiesas ir tikai 4x palielinājumā. Manuprāt, CQB optikai tas ir ok: ja gribēsi precīzi šaut, uzgriezīsi palielinājumu jebkurā gadījumā.

SWFA 1-4x ir potenciāls risinājums DMR zemessargam uz G36. Nav izcils, bet lēts un reāls variants. Kritiski vērtējot: Aimpoint M3 reddot CQB situācijās būs viennozīmīgi ātrāks un vieglāks (220 g) un godīgi sakot – kvalitatīvāks tēmeklis, kas nāk G36 komplektācijā.

Par optikas svaru runājot: pusgadu nostaigāju ar G36 + zemstobra granātmetēju. Tas ir +1500g stobra galā un CQB situācijās galīgi nepalīdz. Bet LKI drillos tāpat biju ātrs. Atšķirība bija jūtama, kad ar ieroci ilgstoši jāstrādā ieplecotu. Tā, ka 400g smaga optika ir lietojama: viss ir rokās, drillā un rīcības iniciatīvā. Bet 700g optika, manuprāt, ir pārāk smaga.

Balstoties uz pieredzi: pēc tam, kad baudīts kristāldzidrs skats caur Nightforce HD lēcām, budžetnieks apmierinās vairs tikai viduvēji.

valdata1-4x

IOR Valdada 1.1-4x 945$ 
Premium lēcas, 624g svars, garantēta izturība. BDC tīkliņš ar CQB pakavu. Ražotājs apgalvo, ka BDC atzīmes der gan 5.56, gan 7.62. Vajadzētu būt gana stipram, lai varētu iet karot. Slēgtie vēzritenīši, kas nav slikti, jo varam būt droši, ka burzoties gar ieroci tas nesagrozīsies. Bet izvērtējot kopumā: cena liela, tīkliņš ne visai un masīvs svars.

valdata-1-10x35
1-10×26 IOR Valdada 2950$
Kosmoss ne tikai cenā, bet arī performancē. Parasti palielinājums atšķiras 4 vai 6 reizes, bet palielinājuma faktors ir 10x. Faktiksi CQB un snaipera optika vienā. Mūža investīcija, un, ja nemaldos, arī mūža garantija. 35mm pamata diametrs, sarkanais punkts, kas izmēru nemaina + First Focal plane tīkliņš.


Nemainīga palielinājuma tēmekļi

Ja optikai nav maināms zoom, tās iekšas ir vienkāršākas. Tātad pa zemāku cenu varam iegūt labāku kvalitāti un izturību. Šajā segmentā apskatīsiem kaujas optikas ar nemaināmu palielinājumu vidējām distancēm. Tipiskais palielinājums ir 4x. CQB diezko nederēs, jo ar abām acīm vaļā strādājot 4x šilierē pārāk daudz, ja optikā nav iebūvēta reddot opcija. Tātad šīs optika ir DMR nišas produkti.

nikon_P223_3x32
3×32 Nikon (P223) 150$
Nikon lētucis no P223 (5.56) sērijas. Tāda kā baby optika. Maziņš, viegls, lēts un tik mīlīgs, ka gribētos uzlikt uz airsoft “snaiperenes” un pēc tam atdot bērnam ar ko trennēties uz mazkalibrenes. Šādu nepērkam.

 

ior4xm1
4×24 M1 IOR Valdada 695$

Dzelzs zirgs no IOR Valdada pa labu cenu (video). 235mm garumā, svars bez stiprinājumiem – 400g, kas zināmā mērā sasniedz maksimālo optimālo svaru. Nesmuks un nesalaužams. Tiek dēvēts ar lēto ACOG ekvivalentu. Manuprāt labākais, ko likt uz DMR AK4/G3. Šai optikai ir pieejami 3 dažādi tīkliņi.

th_cqbtactCQB tīkliņš ar pakavu
15 MIL iedaļas uz leju mērīšanai. Man personīgi šis dizains nav līdz galam saprotams. 4x tāpat nav CQB optika un pakavs visdrīzāk traucēs redzēt mērķi. Ar šo optiku “iespējams izmērīt 10 collu objektu līdz 600m”. Iespējams, ka domāta ķivere. Trūkst iedaļu uz sāniem kustības kompensācijai. 15MIL iedaļas uz leju nav tas ātrākais distances noteikšanas veids, jo pašam vēl galvā jāizrēķina formula. Lodes kritums uz 4x sasniegs maksimālo efektīvo attālumu apmēram 3MIL uz leju. Ne īsti CQB, ne BDC.


th_mp9MP 9 NATO tīkliņš
Tīrs risinājums, izgaismojas ne tikai krusts, bet arī distances noteicējs. Iespējams izmērīt 36″ objektu, kas ir 1 jards, kas ir 91cm, kas ir aaaapmēram 1/2 no karavīra auguma. Punkts ir 1MOA (2.45cm@100m). Atsauksmes netā ziņo, ka līnijas ir pietiekami tālu no punkta un netraucē tēmēt.

Trūkst iedaļu uz sāniem kustības kompensācijai. Atgādina medību optiku. Nav īsti saprotams, kas tur “NATO”.


th_pso

Dragunov SVD krievu snaiperšautenes optikas PSO-1 tīkliņš. 

Lai gan izskatās, ka dizainēts ar rakstāmmašīnu, no pieejamiem tīkliņiem ir vistaktiskākais. Uz sāniem redzama MIL skala. Nav priekšā pateikta kustības kompensācija, bet vismaz ir iedaļas, uz kurām var balstīties. Arī pārējie tīkliņa elemeni MIL/metriskajā sistēmā.

Varbūt kāds jautās – kapēc tā iesprint uz kustīgu pretinieku? Lode taču lido ar virsskaņas ātrumu! Konkrēti pēc wiki datiem G3 lodes izejas ātrums ir 800m/s. Pēc balistikas aplikācijas datiem pēc 0.5sec tā būs nolidojusi 340m un 580m pēc 1sec. Nav nemaz tik ātri. Savukārt lateriāli skrienošs karavīrs pārvietojas apm 3.3m/sec. Tas ir 165cm uz 0.5sec. Sanāk, ka no lodes var aizbēgt. Translējot MILs distancēs no 80-580m pretiniekam jātēmē 4.1 – 5.7 MILs priekšā. Ja pieņem, ka uguni un kustību skrien slīpi, kompensāciju izdala uz 2.

IOR Valdada M1 4×24 ar SVD PSO-1 tīkliņu iespējams sakarīgi noteikt stāvoša naidnieka distanci. Jo uzbrūkoši okupanti to vien dara kā stāv uz pilnā augumā un ļauj sevi nomērīt. Amerikāņiem uz picatinny sānu sliedes mēdz būs uzmontēts lāzera tālmēris. Tikai tāds maksā ap $2.2k. SVD tīkliņu augšpusē nekas neaizsedz, un tālajās distancēs, izmantojot BDC vēzritenīšus naidnieku iespējams precīzi nolikt uz grauda. Krievi tomēr šo tīkliņu ir lietojuši 50gadus un sistēma ir atstrādāta.

Maināmi vēzritenīši pieejami 7.62 un 5.56 kompensācijai 100-1000m. Ja pērkam abus vērzitenīšus, iegūstam universālu DMR optiku.

Labākais cenas, funkcionalitātes un izturības apvienojums pa pusi no ACOG cenas. Militāra izturība, ja atdauzīsiet pret SCANIA bortu, nekas nenotiks. It īpaši, ja nopietni piestriprināsiet ar kārtīgiem viengabala vai tērauda riņķiem.

acog
4×32 Trijicon ACOG 1200-1600$

Amerikāņi karo ar šiem. Runā, ka kalpojot 10-15 gadus. Kompakts: sver tikai 285 gramus, 147mm garumā. Dārgs, bet top kvalitātes. Mīnuss, ka optika jāliek ļoti tuvu sejai. Ar 5,56 problēmas nebūs, bet 7.62 sit pa aci un tas vispār nav forši.

Interesants risinājums CQB vajadzībām bieži vien ir sekundārs tēmeklis: vai nu parastie atvērtie metāla vai micro reddot, kurus montē uz ieroča sānu picatinny sliedes un mērķē sāniski.

Ja pievēršam uzmanību Trijicon, redzam virs tā arī izveidots nosacīts tēmeklis. Distancēs 25-50m var trāpīt arī ar tādu. Drillējot CQB ar britu SA80, kuriem uzmontēta līdzīga 1985-tā gada optika (SUSAT), telpām gājām cauri izmantojot šo pistoļveida tēmekli.

Pastāv arī pieeja “šaut no gurniņa” – tuvās distancēs ātrums būs būtiskāks un arī taktiko pistoli nereti trennē šaut no gurna.


Snaiperu optika

Vai precīzās šaušanas optika. Te super būtiski ir latviski sauktie “vēzritenīši” un kliki, kas nodrošina precīzu un atkārtojamu tīkliņa pārvietošanu, atkarībā no balistiskā risinājuma, it īpaši ja domājam šaut tālās distances. Būtiska ir arī lēcu kvalitāte un der tikai pareizie tīkliņi. Līdz ar ko cenas ir augstākas. Palielinājums tipiski variē no 3-12x līdz 5-20x ar iespēju uzgriezt līdz 24x un vairāk. Bet ar šādiem palielinājumiem šaut ir grūti, jo “viss kratās”. 24x palielinājums vairāk domāts vērošanai. Tipiski šauj ar max 16x.

ss10x42m
SWFA 10×42 300$

Labs un izdevīgs risinājums, kas darbojas. Cena faktiski tirgus pataloģija, jo performances ziņā konkurē ar optiku, kas maksā 2x vairāk. Nemaināms zoom un tas ir labi. MIL kliki un MIL tīkliņš, kas ir pietiekami smalks lai strādātu tālāk nekā 7.62 lode spēj aizlidot.

Pa 800$ pieejama HighDensity Glass versija, kas labāk koriģē gaismu un snaiperojot diennaktīm mazāk spiedīs uz acīm. Bet te jūs varat sākt precīzo šaušanu pa 300$. Man šāds ir un pirkumu nenožēloju, bet prātoju ka gribētos HD lēcas. Uzskatu, ka jāpērk, kamēr ir. Video par SWFA

ior_6x42
10X42 vai 6×42 IOR Valdada 800$
Kvalitātes optika, karam piemērota konstrukcijas izturība, vienkāršs un nesalaužams. Pasaulē 6x ir vidējais snaipera optikas palielinājums. 10x – 16x vairāk ir sportingam. MP-8 MIL tīkliņš ar 1/2MIL atzīmēm.

6x šķiet vispiemērotākais palielinājums strādājot ar 7.62 nato ammo. 7.62×51 nav izcila balistiskā performance, lode lido salīdzinoši lēni, ar jūtamu arku un sasniedz skaņas ātrumu (sub-sonic) apmēram 875m distancē. Lielākā daļa ložu zaudējot virsskaņas ātrumu zaudē stabilitāti un precizitāti, tapēc minēto uzskatīsim par maksimālo efektīvās uguns distanci.
(IOR Valdada 6×42 MP-8 7.62×51 PDF)

Iedziļinoties 7.62×51 nato lodes kritumā, izdaru pieņēmumu, ka ar tīkliņa pacēlumu varam strādāt līdz 435m. Tālākās distancēs nepieciešams lāzera tālmēris (rangefinder), jo distance jānosaka precīzi. Ja lodes kritums uz 50m jau sasniedz 50cm, prātīgāk izmantot būs vēritenīšu klikus. Puskilometra distancē jums arī būs vairāk laika sagatavot attiecīgo kompensācijas risinājumu.

screen-shot-2016-11-02-at-13-18-50

7.x62x51 lodes trajektorija skatoties caur 6x MIL optiku. Noapaļoti balistikas dati no interneta. Aplikācija X-ACT no Hawke.


swfa3-9xhd
3-9×42 HD SWFA 600$ (video)

Ja nu dikti gribās maināmu zoom, te būs modelis. 3-9x bija standarta palielinājums pirms 10-15 gadiem, tomēr pilnīgi pietiekams. HD lēcas nodrošina optiku, kas pie 9x zoom rādīs skaidru bildi. Palielinājums mazliet par īsu sportingam, bet medībām – akurāt kā vajag. MIL/MIL, First Focal Plane (FFP), 680g. Tomēr jāņem vērā, ka karošanai šis modelis var izrādīties par neizturīgu. Šim modelim daļa komponentu ir tādi paši, kā fiksētā palielinājuma 10×42 modelim, bet karalauka maināma palielinājuma optika ir jābūvē faktiski no jauna, lai sasniegtu nepieciešamo kvalitāti.

IOR 4x M1 būs labāka izvēle karošanai līdzīgā cenā. SWFA 3-9x drīzāk pozicionējas kā gana laba hobija optika.

ior_valdata_3-18x42_tactical_mp8
3-18×42 IOR Valdada 1800$ (video)

Maināma zoom karalauka optika snaiperiem un precīzajiem šāvējiem. 42mm lēca saglabā optikas izmērus sakarīgās dimensijās un optikas centrālo asi relatīvi tuvu stobram. 42mm lēca priekš 18x palielinājuma ir relatīvi neliela, bet to atsver optikas 35mm pamata diametrs (tube diameter).

3x ir gana maz kontaktam tuvā distancē un 18x noderēs vērošanai. 6x ir liela palielinājuma amplitūda, ļoti iespējams, ka tīkliņa patīkamākais biezums atrodams ap 10x, kamēr uz 3x ātrai tēmešanai var izmantot tīkliņa paresninājumus sānos. MP8 MIL tīkliņš un tam atbilstoši MIL vēzritenīši.

Tomēr, ka gribam izgaismotu tīkliņu, būs jāšķiras no 2100$.


Par tīkliņiem

Pa lielam ir trīs varianti.

  1. Reddot punkts, kuram ir formas un izmēra variācijas.
  2. Ballistic Drop Compensator (BDU) tīkliņi, kas rāda kādas konkrētas lodas kritumu noteiktās distancēs. (Piemēram SVD Dragunov tīkliņš)
  3. Tīkliņi ar iedaļu sistēmām

Par Reddot un BDC 2 nevajadzētu būt jautājumu: piemet un šauj. Iedaļu sistēmās prātu jauc 2 skalas: MOA un MIL. MOA ir minutes of angle un no tā vajag izvairīties, jo tā ir imperiālā sistēma un tur visa matemātika notiek jardos un collās un pa lielam der USA medniekiem.

Tapēc mēs skatamies optikas ar MIL tīkliņiem. MIL-Dot un MIL-Quad ir takā vajag. Galvu bik maisa tas, ka MIL optikai vēzritenīšiem kliku iedaļas sauc nevis MIL bet MRAD. Bet tas ir tas pats.

MIL sistēma spārda MOA tapēc, ka MIL vis notiek decimāli. 1MIL=10cm@100m. Super. 0.1MRAD (tas pats kas 1/10MIL) uz vienu vēzritenīša kliku nozīmē, ka trāpījuma vieta 100m pārvietosies pa 1cm. 300m 1kliks būs 3cm.

Medniekiem tīkliņi ir vienkāršāki, reizēm tikai krusts, kuru sauc par Duplex. Tur arī situācija ir vienkāršāka: mednieks ieplecojis var sagaidīt, kad dzīvnieks vakara saules staru apgaismots pagriezīsies ideālajā pozā zelta griezumā, lai izdarītu drošo šāvienu. Duplex mums īsti nederēs.

Ja pērkam optiku ar maināmu zoom, jāpārliecinās, ka tīkliņs ir First Focal Plane. Mainot zoom, zoomēsies arī tīkliņš un tā iedaļas būs patiesas. Second Focal Plane, mainot zoom iedaļas nemainās.

Ja pērkam optiku obligāti pārliecinamies, ka tīkliņš un vēzritenītis darbojas vienā skalā. Paradoxāli, bet ir daudz optikas, kurām tīkliņš ir MIL, bet kliki MOA. No tā uzmanamies.


Par palielinājumu

Vairāk ne vienmēr ir labāk. Ja šaujam pa maziem mērķīšiem: piemēram 300m pa 25cm pistoļu mērķi, tad ar 6x pietiek, lai trāpītu, bet ir par maz, ja gribam sacensties uz precizitāti.

Paskatīsimies, kādas optikos palielinājumus lieto snaiperi pasaules armijās:
4x – Čehija, Šveice, Krievija,
6x – Austrija, Austrālija, Vācija, Israēla, UK,
10x – USA, Nīderlande
3-12x – Somija
1-6x, 2,5-10x – Vācija
1.5-6x  – Itālija

Secinājums – pārsvarā dominē optikas ar nemainīgu 4x – 6x palielinājumu. Karojot būtiski ir redzēt vairāk, jo lielāks palielinājums: jo šaurāks redzs leņķis.


Nu lūk. Informatīva rakstura saturs padodas optimistiskāks.

84mm granātmetējs CG84

CG84 tīrīšana un šķembu granāta tuvplānā.

Parunāsim par to, kā šaut šķembu. Pirmkārt nepieciešams noteikt distanci. Tam ir nepieciešams lāzera tālmēris, kādus ZS neesmu neredzējis nekad. Distance jānosaka par precizitāti līdz 5%.Vēlamais gaisa sprādziena augstums ir 6-8m virs zemes. Grāmatā rakstīts: distance + 100m uz vēzritenīša. Mazliet iedziļinoties HE441 balistikā un uzkonstruējot detalizētāku trajektoriju grafiku, piedāvāju šādu formulu.

Distancē 100-400m šaujam ar vēzritenīti uz 4,5.
Tālāk par 400m šaujam Distance + 50m. Tēmē virsū.
Uz HE441 granātas taimera griežam mērķa distanci. Ja mērķi apšauda atkārtoti, var variēt +/- 10m iedaļu.

CG84 HE441 ballistics graph

CG84 HE441 BallisticsClick to view CG84 HE441 ballistics graph (PDF)
screen-shot-2016-09-29-at-11-33-03-pmŠpikeris, ko izprintēt un uzlīmēt uz granātmetēja.

Jaunās formas testēšana

ZPriekšvārds: Ņemot vērā to, ka tikai publiski drāžot un kauninot (nano-lāptiņas un nano-salūtmunīcija), zemessardzes bezpriģelā tiek panākti jel kādi uzlabojumi, tomēr nolēmu šo rakstu ar 3 mēnešu novēlošanos publicēt.

Ļaujiet man jums prezentēt: Multi-LatPat formas novērtējums.

IMG_4257_w

Tā nu sanāca, ka kaujas grupa vieni no pirmajiem dabūja lauka apstākļos iztestēt jaunās MultiLATPAT formas. Prasīja arī atsauksmes. Tad te nu būs.

Pirmais iespaids: uzreiz pamanāmas izmaiņas. Izmainīta arī izmēru sistēma: tā ir vienkāršota. Citiem nepatīk, man patīk. Bikses vizuāli patīk. Platākas. Vidukli var savilkt ar stapēm sānos. Pirmais iespaids labs.

Runā, ka esot mainīta šekuma piegriezne. Mēneša laikā šekums tomēr saplīsa diviem karavīriem. Iespējams cietumnieki slikti sašuva. Es gan teiktu, ka šekumā jaiešuj elastīgs materiāls. Paņemt celīti ir karavīra ikdiena, drēbe svīst, līp pie ādas (par to vēl runāsim). Domāju, ka nav universālas piegrieznes visām anatomijām, iespējams ka elastīgs audums būtu atrisinājums.

Gaišā pixeļa bikses šekumā plīsa visiem un regulāri. Jauno modeli esot paredzēts vilkt “līdz nabai”, viduklis ir augstāks. Nezinu, var būt. Kā sprīdītis, līdz nabai, gan neviens bikses nevelk.


IMG_2841_w2IMG_2841_w4

Ja uzvelkot bikses tās uzliek uz gurniem, nevis pāri vēderam, cargo kabatas sanāk pārāk zemu. Šo norādīja gandrīz visi karavīri. Admin penālis tajā trinas zem ceļa, gar ikriem un citiem ir traucējošs. Mepaketes kabatiņa arī pārāk zemu, gandrīz pa zemi velkas. Iespējams lauka mācībās bikses arī ir jāvelk līdz padusēm. Pamēģināju, man nesanāca. Tad būtu jāvelk bikšturi.

Biksēm parādījušās īpatnējas mega-pogas, kas piestiprinātas ar tādu kā lencīti. Apšaubāmi, jo pēc viena mēneša lietošanas viena lence jau aizplīsusi. Pārāk sarežģīts risinājums, ko karavīram būs grūti pašam piešūt.

Bikšu sānu kabatas šauras un dziļas, tas labi. Labs uzlabojums. Roku kabatā dabūt mazliet jāpacīnās, bet drošības vārdā tas ir pieciešams.

Parādījušies āķīši lai bikšu staru var aizkabināt pie zābaka šņorēm. Gaidīju šo fīču, jo ar ceļu sargiem bikses brauc uz augšu un atsedz potīti. Diemžēl viens uzreiz noplīsa un pazuda.

Diedziņš ar ko drēbe sašūta šķiet krietni par vāju. Tieši vājš diegs radīja problēmas, kapēc atplīst mazās detaļas: āķīši, bikšu pogas lence un iešuvumi pāri cargo kabatām.

Ir dubults audums ne tikai zem dibena, bet ari potīšu iekšmalās un elastīgais viduklis dod iespēju bikses nēsāt bez jostas. Es nēsāju ar jostu, jo uz tās ir nazis, cimdu karabīne un ar bikšturiem nevar frenci ielikt biksēs, ko lauka apstākļos izvēlos darīt gandrīz vienmēr.

Mēneša laikā saplīsa bikšpriekšas plastmasas rāvējslēdzējs. Salīdzinoši civilajām biksēm man rāvējslēdzēji saplīst reizi 3 gados.

Kopumā bikses pēc skata ir labākas, bet manuprāt tām būtiski nepieciešami sekojoši uzlabojumi: cargo un medpaketes kabatu novietojums jāpārceļ apm 5cm uz augšu, obligāti jānomaina vājais diegs. Nepieciešams vienkāršot pogas un rāvējslēdzējus. Apsvērt elastīgu risinājumu šekumam.


IMG_2841_w3

Frencis aka kaujas jaka

Viss ir vietās, izņemot roku kabatas, kas veljoprojām veras uz augšu un ar uzkabi grūti aizsniedzamas. Kabatām ir jāatdarās uz sāniem nevis augšu.

Frencim iespējams ielikt amortizāciju elkoņiem, ko arī rekomendēju darīt. Tikai elkoņu ielikas gribu redzēt zem elkoņa, nevis augšdelma. Man elkoņu ielikas šķiet pārāk tālu uz priekšu.


“Uzlabots” audums.

Vissāpīgākā tēma. Cilvēki esot strādājuši uzlabojot rādītājus pret degšanu un IR redzamību. BET! Šī vasaras forma ir biezāka, nekā ziemas! Jauno formu audums neelpo, daudz vairāk svīst un līp pie auguma. Faktiski fail. Cik tad bieži mums ir jādzēš degoši karavīri?

Pats centos šo vājo punktu ignorēt un “pierast”, kā arī formu mazgāt (pixeļi jūtami izbalēja jau vienā mazgāšanās reizē). Bet nekā. Karavīri ātri vien sāka jauno formu nemīlēt un taisnība vien ir: salīdzinoši tuksneša pixeļa forma daudz brīvāk elpo, ir vieglāka un mazāk līp pie auguma.

Jaunais audums tāpat kā baltais pixelis, labi žūst. Bet lietū ļoti ātri samirkst, un ūdens nepatīkami tek gar kāju. Kaut kā neatceros ko tādu LatPAT formā.

Tātad kļūda ir pašā pamatā: materiāls ir nepatīkams. Performance neattaisno diskomfortu.

Ja piegriezni vēl var pamainīt, tad audums noteikti ir pasūtīts 300km rullī, nākamajiem 10 gadiem. Ja kabatu novietojumu vēl var pieciest, tad kaitinošu drēbi neaizmirst. Šajā jautājumā neesmu īpaši optimistiks.


Kopskats: ir uzlabojums agresīvāka taktiskā apģērba virzienā. Tomēr salīdzinot ar Eiropas kaimiņvalstu armijas apģērbu, mūsu formas vēl joprojām šķiet “birojīgas”, “taisnas” un aplīmētas ar milzīgām, krāsainām atpazīšanās zīmēm. Prasītos diskrētāk, citādi atgādina krievu ģenerāļus piketā. Forma nav svētku drēbe, tas ir darba apģērbs.

Nepilnības liek domāt, ka dizaina izstrādes procesā forma nav testēta saules svelmē un lauka apstākļos “Latvijas zaļajā gadalaikā”, pilnā uzkabē, ar bruņām un pierakstiem roku kabatās, un karavīra ikdienas ekipējumu bikšu kabatās.

Piemēram somi kaujas grupā staigāja ar izteikti lauka apstākļiem darinātām formām. Tiem frencis jau ir pa pusei lietus jaka, lai vasarā nav jāmeklē smagais, čauskstošais goretex. Mūsu formām trūkst iespējas savilkt vidukli. Līdzīgi ir britiem: tie lieto vidus jostu un izskatas atlētiski, kamēr letiņi staigā apkārt kā tādi zvaniņi.

Kaujas cepure izskatās sašūta īpaši nedomājot. Vispār LV ar cepurēm ir bardaks. Agrāk nebija pieejamas, tad visi sapirkās dažādu camo/toņu kepkas un nēsā tās ar Latvijas karodziņu. Viens vazājās ar bereti, cits ar izbalējušu, nojātu kepku, kurai uzlipināts melnais “misiju” karodziņš. Un kas tas vispār par nosaukumu: “kaujas cepure”? Kādas kaujas? Ofisa-parketa kaujas? Sauksim lietas īstajos vārdos: vasaras ierindas cepure. Manuprāt vajadzētu oficiāli pāriet uz t.s. beisbola kepkām, nebūs jautājumu kā locīt, cik augstu nēsāt utml rituālās muļķības.

Cepures vispār ir kaut kāds armijas errors: kamēr galvā nav ķivere notiek tāda kā disktrēta sacensība: kura valsts un vienība izdomās muļķīgāku galvas segu.


Nu labi.

Nobeigumā parunāsim par kontraversiālo MultiLatPAT krāsojumu. 5 toņi: 3 brūnīgie un 1 tumši pelēkais no gaišā pixeļa + klāt nācis zaļais. Pixeļi palikuši vēl lielāki. Sākumā visi bija baigi sašutuši, jo gaidīja US Woodland tonālo gammu. Skatoties uz MultiLatPAT pa distanci 50m+ pixeļi saplūst un tas sāk atgādināt MultiCam. MultiCam pamatideja esot tāda, ka gaišs tālās distances mazāk izceļas.

Salīdzinoši citām tautām ir ļoti tumši camo. Leišiem tāpat kā somiem ir camo ir ļoti zaļi un tumši. Zviedriem camo ir zaļš ar pelēku, lieliem, lauztiem daudzstūriem, bet tonāli kopumā zaļa. Britiem un Ādažos satiktajiem amerikāņiem MultiCam. Holandieši staigā veciem US Woodland vai britu Woodland.

Sanāk ka LV ir izvēlējušies gaišā camo ceļu. Ņemot vērā, ka krāsojums ar laiku balē, var būt, ka MultiLATPAT gaišāko pixeli varēja krāsot nevis cappuchino bēšu, bet gaiši zaļu.Bet kopumā nav slikti, patterns mani pāriecināja, it īpaši līdzība ar MultiCam distancē. Izturību un efektivitāti vel izvērtēsim laikam ejot.

IMG_2022_w

Savukārt izvērtējot, ka mūsu camo krāsijumā klāt nav nopērkams pilnīgi nekas, jājautā vai mēs neizgudrojam jaunu velosipēdu? Briti un amerikāņi, kas lieto MultiCam vai MARPAT var paši brīvi piepirkt ekipējumu.

Un nav jau arī tā, ka NBS nodrošinājums entuziastiski karavīriem izdala pixeļa pouchus. Itkā tas nav baigā prioritāte, bet ja padomajam kārtīgi– katrs karavīrs tomēr pats ‘piedzen’ ekipējumu. Un tagad kas notiks? Visiem pouchiem būs jāšuj 2 krāsu versijas? Vai miksēs kopā? Vai pilnīgi visas jaunās uzkabes būs ar jau piešūtiem pouchiem un ložmetējnieki varēs ar savām lentēm uzkārties?


Raksts izdevies kā lietišķo dizaina skates vērtēšana. Sāk ar atzinību par darba procesu, bet rezultātā darbs tiek verbāli/rakstiski iznīcināts. Nu nezinu, kas tur cilvēkiem galvās notiek, bet katrā ziņā īlenu maisā nenoslēpsi.

Ja pirms tams mums bija forma, kurai nebija ne vainas, tikai nepiemērots krāsu risinājums, tad tagad mums ir forma, kura ir neērta visādos veidos.


Ienācies papildinājums: Runā, ka SUVam esot citādāks MultiLatPat formas šuvums un citādāks audums,  kur “viss esot čotka”. Tas nekas, gan jau kā Ivars Čiekurs prātīgi saka: mūsu formās fotogrāfijā nevar redzēt pievienoto patriotismu.


Papildinājums #2.

Raksts atkal izraisījis haju, statistika debesīs, cilvēki sacepušies. Tas ir labi. Jūtu pienākumu papildināt ar info, kas ienākusies no karavīriem, kas tam visam ir stāvējuši tuvāk.

Padziļināti par SUV un viņu formām. Tātad minētie karavīri saņēmuši formas, notestējuši un pateikuši: šuvums nekam neder, audums arī laža. Bet patiesība izrādās tāda, kā es to biju prognozējis: nano-iepirkums izdarīts un neies jau atzīt, ka tagad mums ir kilometriem audums, kurš nav labs.

Sauszemes spēkiem kaut kā jaunās formas arī vēl nemana. Kā tad tā?

Iziet no situācijas var vienkārši: dosim sūdīgās formas zemessargiem! Viņi tur cik-tur tūkstoši, uz mācībām staigā labi ja 20 dienas gadā, kāda viņiem atšķirība? Gaiša ideja. Viņi jau tāpat lielākā daļa pa poligonu staigā pašu pirktos woodland, pateiksim lai zaļo formu taupa, varbūt arī nemanīs, ka baigā laža.

Tāds ir zemessarga liktenis: vissliktāk apmācīts, visvājāk nodrošināts un pirmajā rindā frontē.

Par ES Kaujas grupu


Zemesargs sāk ar pamatapmācību. Tai seko bataljona atbildībā vadītās tālākās mācības, sacensības un speciālistu apmācības. Civilā dzīve plus brīvdienu armija. Un tad ik pāris gadus tiek organizēta kaujas grupa.

Kaujas grupa ir pilna laika armija pusgada garumā, ar 2 dienu brīvdienām ik pēc 2-3 nedēļām. Aizmirstam par darbu, ģimeni, privātumu, sexu un normālu pārtiku. Sagatavojamies klausīties nebeidzamu muldēšanu, atklāt sevī jaunus agresijas un rupjības apvāršņus, un elpot viens otra pirdienus.

Pabeidzot pamatapmācība nospraudu sev mērķus, ko vēlētos sasniegt un tapa skaidrs, ka regulārās apmācības to nesniegs. Viens no mērķiem bija būt kaujasspējīgā apakšvienībā.

Pēc kaujas grupas uzskatu, ka zemessardze NAV kaujasspējīga. Sorry. Ir varbūt atsevišķas nodaļas un ir spēcīgi indivīdi, bet tas arī viss. Šis laikam būs grūtākais ar ko pašam turpmāk sadzīvot.

Savukārt kaujas grupā jūs esat karavīri ar uzstādījumu, ka esat profesionālis. Dažreiz. Jo prasības jums būs kā profesionālam karavīram, bet nodrošinājums kaut kur starp PD un ZS.

Ieguvumi: apmācību intensitāte, cilvēkstundas un prasmes kādas “parastais”, tā sauktais “ārrindas zemessargs” neiegūs. Uguns un kustība vada līmenī ar kaujas mūni pa krītošajiem mērķiem, kaujas stundas garumā ar ugunspunkta iznīcināšanu, reorgiem, pārlādēšanos, kritušajiem, sakariem.

Adekvāti un regulāri žīdenes drilli. Nodaļas un vada līmeņa koordinācija, rutīnas partuļbāzes, daudz laika pavadījām lauka apstākļos.

Granātnieki tiek pie zemstobra granātmetējiem, tiek kustināts gan .50cal, gan CG84, gan GMG. Dažiem tiek Minimi 5,56 ložmetēji. Pārsvarā gan skrien ar vecajiem Ksp58, kas pusgada laikā lūza kā lūžņi, norādot uz to, ka šie dāvinājumi reālu kapāšanu vairs netur.

Gribējās vairāk laiku kaujai apdzīvotā vietā, bija taktika no transporta. Vēl nedēļu klapējāmies ar stekiem un vairogiem apgūstot pūļa kontroli. Orgstikla vairogi pie mums piedzīvoja savas pēdējās minūtes, “pretinieki” pirmajā izspēlētajā kontaktā driskās saspēra 3 vairogus minūtes laikā. Vairogi un ķiveres arī bija tā noskrāpēti, ka cauri redzēt nebija iespējams. Vienvārdsakot – veca šņaga. Instruktors gan bija labs.

Apmācību procesa pēdējā fāzē, tas ir– pirms LV sertifikācijas un Anglijas beizot iedeva Bear-2 bruņu komplektu, kas lika saprast, cik sver karavīrs ar 8 pilnām magām, tikpat rezerves mūni, ūdeni, rāciju, gāzmasku un ieroci.

Atbraucot to pakazuhas Anglijā, bruņas mums tika atņemtas, nedodot iespēju ar tām turpināt strādāt Saber Strike mācībās.

Protams bija arī citas nepilnības. Netikām katrs pie savas rācijas, lai gan tās tika iegādātas, bet gudrīši nepratās nopirkt tām austiņas. Ķiveres vēljopojām tās pašas vecās. Piešķirtie džipi bez ložmetējiem uz jumta. Somas šausmīgi ilgi nevarēja iedot. Vietējā barošana no ELVI vispār bija zem jebkādas kritikas, par ko batkoms cerams arī dabūja atbildēt. Ar prieku braucām uz Ādažiem, jo zinājām, ka varēs paēst cik lien. Pārējo laiku dzīvojām Kuldīgā.

Dabūjām lauka apstākļos ierīt pamatīgu ziemu, sniegu un mīnusus, viss kā pienākas. NBS nodrošinājums varētu atjēgties, ka karavīriem vajag ne tikai goretex zābakus, bet arī nopietnus ziemas cimdus. Ziemas raksts te.

Sadzīve. Kubāram viņļveidīgi iet pāri gripas, saaukstēšanās, vemšanas un augstumpumpu epidēmijas. Tāda ir dzīve. Sevi parāda senās traumas, sastieptas potītes, šķības muguras un slikti zobi. Jā, starp citu: standarta karavīrs bruņotajos spēkos ir ar brutāli brūniem, netīriem zobiem un pīpē paciņu dienā.

Periodiski pie mums parādījās L.Kalniņš un zināmā mērā izrādīja interesi, daudz solīja un šo to arī nokārtoja.

Samaksa bija kapeikas. Pats pusgadu kaujas grupā dzīvoju uz savam finansu rezervēm. Ir tik daudz spēcīgu zemesaargu, kurus no dalības atturēja tieši finansiālais aspekts. Džeki nedēļām dzīvoja vispār bez naudas. Bija grūtības savākt vadu, trūkst karot gribētāju.

Rezultātā kaujas grupā nolasās tāds kontingents, kuriem dzīvē tāpat nav ko darīt vai ziņkārīgi fanāti. Dominē zems intelekts, prasta uzvedība, zema morāle un truli repetatīva gvelšana. Jenoti. Par šo vajadzētu domāt augstākā līmenī.

Kaujas grupā tapa skaidrs, cik svarīgs ir grupas, nodaļas, vada komandieris, vada seržants un vispār pieredzējis instruktors. Labs komandieris ir arī līderis, zin savu amatu, ar pieredzi, kontrolē sevi un padotos, pats nelaiž luni. Bez komandiera pavēlēm un kontroles sākas bardaks. Bez laba laba komandiera sākas power stuggle.

Svarīga nianse: karavīru pienākums ir palīdzēt komandieriem sevi vadīt. Karavīrs pats izlemj klausīt vai neklausīt. Tie, kas nespēja izaugt un spurojās, dabon ierīt. Dažreiz ierīt dabon visa nodaļa vai pat vads.

Latvijas mērogā kaujas grupa atbilstošā atbildības rajonā varētu koordinēti veikt vienkāršus Kaujas uzdevumus. Eiropas kaujas grupas mērogā mēs vispār neesam interesanti. Varam pavadīt EOD un uzlikt tiem perimetru, varam sēdēt torņos un virināt vārtus, varam pastiprināt un piesegt muguru, uzlikt VCP, eskortēt, apsargāt kara gūstekņus utml darbus.

Tīri nejaušības pēc gala izspēlē, Anglijā daļa mūsējo kājinieku dabūja iespēju pakarot pilsētā. Kaujas grupā latviešu vieta ir Force Protection. Tas nozīmē ka mēs rutinējām Forward Operation Bāzēs. Stundas tornī, stundas QRF, stundas miega. Dienas ar nakti sajūk. “Tornī” viens un tas pats skats. Rutīna. Ja, nedod Dievs, nāktos braukt uz 1/2 gadu “misijā” +40C, šāds darbs būtu aplauziens. Cietums faktiski. Pēc sertefikācijas UK blakus mūsu nosaukumam ESKG 16/2 parādījās termins “Spēku aizsardzības rota” (Tēvijas Sargs, 2016.05).

Anglijā, gala izspēlē, nedēļas laikā laikā mums uzšāva vienreiz. Daži karavīri visā Anglijā pavadītā mēneša laikā tā arī nedabūja piepīpēt. Dienā, kad latvieši bija noņēmušies no FOBa un pavadīja izbraukumā bezdarbīgi gaidot, jo “varbūt britiem ievajadzēs pūļa kontroli”, angļi paši nemācēja sevi FOBā nosargāt, atbrauca babaji ar kalašiem un vienu compoundu izpūta.

Mēnesis Anglijā pa lielam bija zaudēts laiks. Laba bija viena epizode, pirmajās nedēļās, apmācības fāzē, kad tika izspēlēts sprādziens pilsētā un bija noalgoti reāli invalīdi, kas tēlo saspridzinātos bez locekļiem, ar visām smakām, dūmiem, kaucošiem civilajiem un asiņu peļķēm.

Britu pieeja “Train as you fight” tiešām darbojas. Tie, kas haltūrē mācībās, ieraduma vadīti tāpat lohojos ar kaujas mūni un sertifikācijas laikā. Tā ka uz tiem slinkajiem zemīšiem, kas nevīžo pakustināt savu pakaļu, IR jāauro.

Daļa no mēneša Anglijā neieguva neko,
citi – kā nu katrs prata uzsūkt info.

Dabūjām redzēt arī sabiedroto bruņotos spēkus, kuru armijās dominē tehnoloģijas. Salīdzinoši ar somu un britu kaujas mašīnām ar 2×7.62, .50cal vai GMG, latviešu džipiņi ar mugursomām uz jumta izskatās pēc arheologu ekspedīcijas.

Skaidrs kapēc mums dod FOBus sargāt. Kaujas uzdevumus mums neredzēt. EU Kaujas grupai letiņi ir mazsvarīgi un mūsu dalība mēnesi ilgajā komandējumā sagaidāma formāla un stipri garlaicīga. Starp citu lietuvieši, kas bija ieradušies krietni lielākā skaitā un arī spēcīgāk bruņoti, darīja to pašu ko mēs.

Skatoties pamīšus uz monstrozajiem transportiem un to operatoriem, sāk šķobīties vērtības: kas ir būtiskāk– jaudīga zaļonka un karavīra individuālās prasmes, vai tehnoloģijas? Un atbilde ir skaidra, bez sakariem, dimamiskām datorkartēm, termālajām / nakts redzamības kamerām un mobilitātes mēs neesam kaujas spēks, tikai apsardzes vads.

Latviešiem tehnikas nav, toties skriet ar vieglajiem strēlnieku ieročiem ir relatīvi lēti. Ja mēs vēl izkoptu kājinieku taktiku, un nežēlotu salūtmunīciju, latvieši kā karotāji ir mūsu spēks. Atliek tikai izveidot mācības ticamākas un izvilkties ārā no meža. Karošana notiek pilsētās. Train as you fight.

Latvijai nav naudas un tehnikas, lai kaujas grupā mēs spēlētu interesantu lomu. Profesionālajam dienestam Kaujas grupa nav interesanta, tāpēc to uzgrūž zemessardzei. Par cik ZS augstu pozicionē tikai politiķi skaistās runās, lai mierinātu muļķu tautu, bet realitātē nedod neko, internacionālajā teātrī tai tiek piešķirta neinteresanta loma. Viss ir līdzsvarā. Happy?

Vai veltīt laiku kaujas grupai? Jā, nenožēloju.
Vai pusgada laikā jūs kļūsiet par kiborgiem? Nē. To es uzreiz pasaku. Laiks aizlidos vēja spārniem. Lai dziļi iedrillētu visas kājinieku tēmas vajadzētu gadus divus un daudz vairāk, pastāvīgu resursu.

Vai kaujas grupa ir augstākais ko ZS var sniegt, pietuvojoties iespējai tiešām reāli doties misijā? Jā, ļoti iespējams. Te jūs varat saprast, kas ir rutīna, kas ir nodaļa, amati, vads, tā struktūra un darbība. Kaujas grupa sniedz iespēju strādāt ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, reāli izveidotu nodaļu 10 cilvēku sastāvā un dod iespēju apjaust, kas būtu sagaidāms profesionālajā dienestā. Trennēja mūs intensīvi, mērķtiecīgi un agresīvi. Seržants mūs sauca par kaujas mašīnām, bet rezultātā mēs kaujas mašīnas sargājām neizejot no perimetra.

Bet viss jau nav tik slikti. 2 gadu laikā Profesionālajā Dienestā kopā nebiju izšāvis tik daudz mūni, cik te vienā vingrinājumā, viens no karavīriem man teica. 8 aptveres + tikpat rezerve bija standarts 2016tā gada Kaujas grupā. Pozitīvais bija mūsu instruktori un pašu izaugsme.

Kaujas grupa ir smags periods, kas caur sniegu līdz ceļiem, ūdeni līdz kaklam, sviedriem, salšanu, bezmiegu, kāju un muguras sāpēm, pastāvīgu stresu, izkliegšanos un samierināšanos, izdresē zemīti par karavīru. Kaujas grupa ir vide, kurā motivācija ir augstāka kā profesionālajā dienestā, jo te savācas puiši, kuri paši raujas karot un vēl nav aplauzti. Kaujas grupā ir iespēja pacelt savu līmeni nesalīdzināmi augstāk, tai pat laikā saprotot, cik tāls ir patiesi profesionāla kaujinieka līmenis.


Kas tālāk? Varbūt izlūki. Varbūt nodaļas komandiera loma. Varbūt sporta precīzā un ātrā šaušana. Varbūt airsoft CQB trenniņi. Varbūt agresīva tuvcīņa. Laiks rādīs, kura aktivitāte turpmāk spēs dot piepildījumu.