9 dienu nometnes atskats

Screen-Shot-2015-09-02-at-11.42.01

Biju 9 dienu nometnē darbojoties paralēli 2015 gada 3.rotas pamatapmācībai. Jāatzīst, ka 9 dienas ļoti skaidri parāda, kuras sistēmas darbojas un kuras ne. Galvenā atziņa ir tāda, ka katrai lietai vajag savu vietu. Dažām lietām vajag divus eksemplārus. Piemēram 2 karotes tikai nāks par labu. Un divi pieres lukturīši. Daudz rakstāmos. Kreklus tikai un vienīgi sintētiskos. Zeķes daudz. Rezerves zābakus. Kāju pūderi. Mazgāšanās komplektu. Vēlreiz sarkano pieres lukturīti un rezerves baterijas.

2 dienu mācības var izturēt jebkurš un gandrīz jebkā, bet 9 dienas jau ir cita lieta, jo ķermenis sevi paspēj izsmelt vairākas reizes.

Pamatapmācībā jaunos spīdzina ne pa jokam, ļaujot sajust, ko tas nozīmē “grūti”. Turklāt pamatīgi trenc un salauž emocionāli. Ja pirms pāris dienām šie paši cilvēki bija personas ar saviem statusiem, kas balstīti uz facebook bildēm un naudu, tad te visi kļūst par lumpuriem, kas skriešus izpilda pavēles. Visi ir vienādi nulles. Tikai daži nīkuļo, kamēr citi kļūst ar nodaļas mugurkaulu. Neņemiet personīgi un spējiet līdzi. Priekšā nepasaka. Jums pavirši iedos uzdevumu, auros virsū, ļaus kļūdīties un debrīfā pastāstīs kā vajadzēja darīt.

Īstenībā interesanti. Šādā režīmā 9 dienu laikā, krīzes situācijā ir iespējams uzražot paklausīgus izpildītājus. Mīnuss ir tāds, ka 9 dienu laikā iemācīt lauka kaujas iemaņas un šaušanu ir nereāli. Līdz ar ko šādi jaunie cilvēki nav īsti kaujinieki, un bardaks pie kontakta vada sastāvā to skaidri parādīja.

Arī informācijas daudzums, kādai jaunie zemessargi tiek izmalti cauri ir ievērojams. Ņemot vērā stresa un negulēšanas kontekstu, jādomā, ka liela daļa tā arī netika apgūta vai ātri aizmirsīsies. Bet ieskats vismaz ir bijis.


Par grūtībām

Pēc 4tās dienas viss smird. Un smird kaut kā specifiski: nevis pēc sīvas padusītes vai vecas vidusskolas sporta zāles, bet kaut kā savādāk. Tā smird viss, it īpaši goretex. Smird drēbes, ķivere un pat garša mutē. To ir grūti izskaidrot, nekas cits tā nesmird, turklāt brīžiem pat šķebinoši. Nomazgāties var tikai ar pudeli ūdens plikam stāvot mežiņā un dažreiz arī tam nepietiek laika un spēka. Vēlreiz: būtiski sintētiskie krekli un citas drēbes: tās var ātri izskalot un izžāvēt stundas laikā.

Arī ilgstoša mērdēšana miega badā manā uztverē nedod rezultātu. Pats sasniedzu stāvokli, kad vadības grupas sastāvā veicot patruļbāzes izlūkošanu gāju nevis pa mežu, bet pilnmēness naktī pilnīgi dezorientēts apātiski vilkos pa sirreālu melnbaltu multeni halucinējot visu ko redzu. Ja mācība ir: “šādā stāvoklī arī var darboties”, tad instruktori kaut ko nav sapratuši. Nevar. Tādā stāvoklī var veselu vadu novest lejā no klints. Instruktori komentē, ka bezmiegu var uztrennēt un šī ir daļa no apmācības.

Vispār ja sanāk sasniegt šādu stāvokli labākais ir nemēģināt ieraudzīt realitāti, bet turpināt pildīt uzdevumu tādā kontekstā, kādā to acis tobrīd rāda. Un pēc SOPa norīkot par vadošo nākošo komandķēdē, kurš ir pie saprāta. Sākot aktīvi rīkoties smadzenes pamostas un paliek mazliet labāk, bet tiklīdz aktivitāte krīt, sākas zombijs un miegs slēdz ārā. Zombijs vispār ir briesmīga lieta: ir tādi, kas it kā stāv kājās, bet skatās virsū lielām tukšām acīm un elpo kā aizmiguši. Atmiņas šādā stāvoklī vienkārši nav. Neko nevar atrast, neko nevar saprast un uzmanības noturēšana robežojās ar autismu.

Arī izguļot doto 4-6 stundu miegu, smadzenes darbojas tādā kā pusrežīmā. Domāju, katrs no mums novēroja kā spriestspēja un informācijas uztvere bremzē, salīdzinot ar mūsu pašu kognitīvajām spējām “skaidrā”.

Man paveicās uz pāris stundām tikt prom no frontes dēļ šaušanas čempionāta pēdējā posma turpat Ādažos un izgulēties uz pāris stundām saulē: izžāvēt mitrās kara drēbes, zābakus un tranšejas pēdas. Slapji pixeļa zābaki ir nāve. Šāds 6 stundu restarts deva jūtamus cilvēkresursus uz nākošās nakts patruļbāzes vadību un drošības patruļu kontroli.

Gulēt vajag vienmēr un visur pie katras iespējas. Miegs ir jāķer. Toties modinot biedru patruļbāzē nevajag to kratīt, pamosties tumšā mežā panikā ir neaprakstāmi nepatīkami. Modina uzliekot roku uz pleca, mierīgi pieceļ un pasaka “Viss ir kārtībā”. Ja jūs gribat kādam atriebties, uzraujiet to no miega kratot.

Pamatapmācības nodarbības toties bija dažādas un dziļas. Arī tādas interesantas lietas kā slēpnis. Šaušana bija pilnas 3 dienas, arī pa kustīgiem mērķiem un bija arī nakts šaušana, kas vispār ir kosmoss. Caur AK4 dioptru naktī redzēt nevar neko. Arī signālraķetes gaismā. Munīcija tiek izšauta mērķa virzienā.

Esi gatavs. Soma ar kaujas komplektu salikta: ūdens vienmēr uzpildīts, siltās drēbes ieliktas, vieta guļammaisam atstāta, paklājiņa piesprādzēšana atstrādāta. Trauksme var būt jebkurā brīdī. Visu laiku zini, kur ir tavas mantas. Jo mazāk mantu, un mazāk somu, jo vieglāk tās menedžēt. Cimdi un ceļu sargi ķiverē. Ierocis blakus. Ieroci nedrīkst atstāt ne brīdi.

Ceļu un elkoņu sargi. Ceļu sargi obligāti. Pamatapmācībā arī elkoņu sargi, jo tiek drillēta uguns un kustība. Redzēju nežēlīgi nodauzītus, sapampušus, kreveļainus un iekaisušus elkoņus. No go.

Nobeigumā jāsaka, ka 9 dienu laikā zināms rezultāts tiek sasniegts, kuram gan ir tendence kristies, jo mācības nenotiek tik bieži, lai uzturētu iegūto disciplīnu un atdevi. Daudzi pirmo reizi pārkāpa paši sev fiziski, psiholoģiski un emocionāli sasniedzot fizisko spēju galējās robežas. Tas tik tiešām liek nopietni pārdomāt, kāds ir iemesls, kapēc mēs sevi šādi mocam.

Pašiem kļūst arī skaidrs, pie kā katram ir jāpiestrādā un šīs prasmes ir jāuzlabo individuāli. Pamatapmācības nometnē jaunie iegūst mācību darboties kopā un izturēt.

Bet tavu izdzīvot-prasmi nodrošinās individuālās Lauka Kaujas Iemaņas (LKI). Tas nozīmē kustību, ātrumu un kaujas tehniku. Par LKI gaidiet informāciju nākotnē.

Pirmdienas rītā pēc mācībām pamodos laimīgs.
Karš bija beidzies.

Advertisements
%d bloggers like this: