Par virsnieku uzrunām zemessargiem

Šī ziņa vairāk takā domāta vecākajiem un augstākajiem virsniekiem un tā ir par nolemtības garšu visās uzrunās zemessargiem. Runas veidne ir apmēram šāda:

Paldies, ka esat atraduši un varat ziedot savu brīvo laiku.. Ko būtu varējuši pavadīt kopā ar savām ģimenēm.. Ko esat izbrīvējuši no saviem darbiem civilajā dzīvē..

Tad seko tēze, kurā galvenie atslēgas vārdi ir “Latvija” “nosargāt” “neatkarība” un “patriotisms”. Kuram kā punkts uz “I” seko papildinājums “nepieciešamības gadījumā ziedot savu dzīvību”.

Te nu gribas iepūst taurītē un noraut stopkrānu.
Ziedot, b***,  jūs varat nabagmājām!
Vēl jo vairāk – dzīvību.

Tāda sajūta, ka viss jau ir nolemts. Zemīšiem sāk šķobīties morāle, klejo baumas, ka “mūs metīs pret ienaidnieku pirmos” un lielgabalu gaļas joks vairs nešķiet smieklīgs. Tāda sajūta, ka zārku iepirkums kopā ar lāpstiņām jau pasūtīts, atliek tikai līdz 2020-tajam tos nelaimīgos 14’000 zemessargu no tautas sakasīt.

Kur te ir motivācija?! Kur?
Nē, es neesmu gatavs mirt un netaisos atdot savu dzīvību!
Jums mirt ir aizliegts, un vēl jo vairāk kaut ko atdot!

Kam es esmu gatavs, ir ar iedrillētu kustību, ieplecojot ieroci un ar tēmētu šāvienu nogalināt pretinieku – citu cilvēku, kurš iedomājies pārkāpt robežu, ar mērķi ieņemt Latvijas valsts teritoriju, iznīcināt militāros objektus, gāzt valdību, uzspiest savu valodu vai savu dzērāju kolhoznieku bezkultūru!

(Un ja kādam šī rindiņa šķiet parāk radikāla, vajadzētu godīgi pārdomāt, varbūt jāraksta baltā lapa.)

Es jums pateikšu kādai ir jābūt uzrunai ierindā stāvošam karavīram:

“Lai arī ienaidnieks ir spēcīgs, mēs esam kopā ar sabiedrotajiem! Ja krievs mums uzbruks, mums visiem kopā būs pret to jāstājas! Tās būs 2 nedēļas, varbūt mēnesis elles, kamēr mums atnāks palīgā. Un šis laiks būs izšķirošais.

Karš ir karš, un tajā ir kritušie. Bet jums ir jābūt stipriem! Pat ja sabiedrotie mūs uzmetīs un mēs īslaicīgi zaudēsim teritoriālo kontroli, ienaidniekam mēs iedosim piepīpēt. Mēs viņus kā suņus pa kaktiem izšausim! Pa vienam atlasīsim! Spridzināsim un vājināsim.”

Tādai ir jābūt motivējošai uzrunai. Ar pautiem!
Nevis “paldies, ka atnācāt nomirt”.

Advertisements
%d bloggers like this: