Atskats “Sudraba Bulta 2015”

Labā ziņa: NATO sabiedroto militārās tehnoloģijas ir augstā līmenī. Zeme, gaiss, novērošanas droni, optika, organizācija. Ja veidojas militārs konflikts ar Krieviju, un redzētie NATO spēki ir te, domāju, ka okupantiem šeit nav izredžu.

Mazāk labā ziņa: zemessarga loma šādā konfliktā, subjektīvi, šķita diezgan mazsvarīga. Veicām aizkavēšanas funkciju dāņu operētai CV90 bruņutehnikai. Šādā scenārijā kājinieks ar relatīvi stipri sitošo 7.62×51 triecienšauteni ir nenozīmīgs. Vienīgais reālais ierocis paliek CG84 granātmetējs un ložmetējs. Pārējie sēž un nodarbojas ar apakšvienības galveno ieroču apsargāšanu, un vajadzības gadījumā pārņem šos ieročus. Ir jābūt pašnāvniekam, izcili drosmīgam vai neprātīgi niknam, lai noslaucītu sasprindzinātā cīņubiedra paliekas un smiltis no ieroča un kāptu arā no ierakuma, šaut pa tanku, kas brauc virsū ar stobru pret tevi.

Vēl viena mazā pieredzīte ir inicitatīva agresīvai defensīvai. Ierakumam cauri krūmiem un kokiem pavisam klāt piebrauc tanks, izmet dūmus, tuliņ nāks pāri kājinieki. Šajā scenārijā, kur visi bijām pirmā gada zemessargi, neredzēju pietiekamu iniciatīvu. Nevar sēdēt bedrē ar stobru zemē un gaidīt, kas nu būs. Atnāca dāņi, iemeta granātu un izbēra aptveri pa mums. “Visi beigti”. Būtiskākā mācība ir inicitatīva un pretinieka diktētā notikumu gaita. Varējām nevis sēdēt bedrē, bet izmantojot doto dūmu aizsegu izvērsties un flangāli ar ložmetēju pārsteigt no sāna.

Klīst leģendas par izlūk-nindzām, kas ielec ierakumā, nobļaujas “rokas augšā”, paķer granātmetēju un aizbēg. Esot arī nosperts un aiznests guļošs karavīrs. Šāda iniciatīva un drosme komunicē pretinieka pašpārliecinātību un dod priekštatu par tehnoloģisko pārākumu un kaujas gatavību.


Zemessargs ir tikai cilvēks, kuram ir piešķirts ierocis, ar kuru lielākā daļa, būsim atklāti, nevar efektīvi operēt. Turklāt mūsdienu karā 90% nosaka tehnoloģijas, kuru savukārt mums ir pavisam maz.

Un mazliet prātošanas: “Kapēc es vēl šo daru? Iet nomirt par Latviju man šķiet neprāts. Patriotisms un “mīlestība pret tēvzemi” arī nav pienākums. Tā ir atbildes reakcija, kas nāk pati, ja vide ir cilvēka dzīvei labvēlīga. Atbilde, iespējams, jāmeklē sevī.

Flickr galerija no Bultas.

Advertisements
%d bloggers like this: